Kāda ir galvenā kompetence – uzņēmējdarbība?

Iniciatīvas un uzņēmējdarbības apziņa attiecas uz indivīda spēju pārvērst idejas darbībā. Tā ietver radošumu, inovāciju un riska uzņemšanos, kā arī spēju plānot un vadīt projektus, lai sasniegtu mērķus. Šī kompetence atbalsta indivīdus ne tikai ikdienas dzīvē mājās un sabiedrībā, bet arī darbavietā, apzinoties sava darba kontekstu un prasmi izmantot iespējas, un ir pamats konkrētāku prasmju un zināšanu apgūšanai, kas vajadzīgas, lai veicinātu sociālo vai komerciālo uzņēmējdarbību. Uzņēmējdarbības kompetencei būtu jāietver ētikas vērtību apzināšanās un labas pārvaldības veicināšana.

Svarīgākās zināšanas, prasmes un attieksmes saistībā ar uzņēmējdarbības kompetenci

Nepieciešamās zināšanas ietver spēju apzināt pieejamās personīgās, profesionālās un/vai saimnieciskās darbības iespējas, tostarp “plašākas ainas” saskatīšanu kontekstā, kurā cilvēki dzīvo un strādā, piemēram, plašu izpratni par ekonomikas darbību, kā arī iespējas un izaicinājumus, ar ko saskaras darba devējs vai organizācija.  Indivīdiem jāapzinās arī uzņēmumu ētikas nostāja un tas, kā tā var veicināt labas lietas, piemēram, godīgu tirdzniecību vai ar sociālo uzņēmējdarbību.

Prasmes, kas ir saistītas ar proaktīvu projektu vadību (kas ietver, piemēram, spēju plānot, organizēt, vadīt, vadīt un deleģēt, analizēt, komunicēt, loģiski spriest, izvērtēt un dokumentēt), efektīvu pārstāvību un pārrunas un spēju strādāt, gan kā individuāli, gan komandas darbā. Spēja spriest un noteikt gan stiprās, gan vājās puses, spēja novērtēt un uzņemties pamatotu risku, ir būtiska.

Uzņēmēju attieksmi raksturo iniciatīva, proaktivitāte, neatkarība un inovācija gan personiskajā un sociālajā dzīvē, gan darbā. Tā ietver arī motivāciju un apņēmību sasniegt mērķus – personīgos mērķus un mērķus, kas sasniedzami kopīgi sadarbībā ar citiem. 

  • Mūžizglītības galvenās pamatprasmes – Eiropas pamatprincipu kopums ir pielikums Eiropas Parlamenta un Padomes ieteikumam 2006/962/EK (2006. gada 18. decembris) par pamatprasmēm mūžizglītībā, kas tika publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī 2006. gada 30. decembrī/L394.